Mans stāsts ir par uzdrīkstēšanos un ļaušanos. Uzdrīkstēšanos mainīt ierasto lietu ritumu un ļaušanos nezināmajam. Vēl tas ir stāsts par ticību. Ticību tam, ka, ieklausoties sevī, mēs vienmēr izdarīsim pareizo izvēli.
Beidzot augstkolu un uzsākot darba gaitas nekas neliecināja, ka manā CV parādīsies tik neparasts ieraksts – cepuru meistare, modiste. Vairāk nekā gadu desmitu es pavadīju darbā sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā un likās, ka man patika tas, ko es daru. Savukārt vakaros un nedēļas nogalēs es ļāvos savām rokdarbu kaislībām – šuvu, izšuvu, adīju, tamborēju, līmēju, vēru, pērļoju… un saucu tos par saviem radošajiem hobijiem, ko darīju vienkārši prieka pēc. Kādā brīdī mani savaldzināja krāšņās galvas rotas, kas redzamas uz ārzemju žurnālu vākiem un pasākumos ar karalisko ģimeņu piedalīšanos, un es apņēmos apgūt arī cepuru darināšanas prasmes. Pagāja vairāki gadi patstāvīgi studējot profesionālo cepurnieku pamācības, forumus un eksperimentējot.